FactBox.

Latvijas Vēstnesis · 04 Nov 2026 · 9 vistas

Ministru kabinets atsavina īpašuma daļu robežjoslas ierīkošanai uz Baltkrievijas robežas

Por FactBox Admin

Ministru kabinets atsavina īpašuma daļu robežjoslas ierīkošanai uz Baltkrievijas robežas

Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu Nr. 690 “Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai”. Lēmums paziņots Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2026. gada 4. novembrī, Nr. 213 (OP 2026/213), sadaļā “Konstitucionālās institūcijas — Ministru kabinets”, ar kārtas numuru 17.

Rīkojums publicēts pilnā oficiālajā nosaukumā, kurā vienlaikus nosauktas gan atsavināmā objekta daļas, gan trīs robežinfrastruktūras joslas, kuru ierīkošanai īpašums nepieciešams. Publikācija satur nosaukumu, izdevējiestādi un oficiālo dokumenta numuru; konkrēto zemes vienību saraksts un atsavināšanas nosacījumi ietverti pašā rīkojumā.

Viens objekts, trīs joslas

Atšķirībā no septembrī publicētajiem lēmumiem, kuru nosaukumos lietots daudzskaitlis (“Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu”), 690. rīkojuma nosaukumā lietots vienskaitlis — “Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu”. Tas norāda uz vienu konkrētu īpašuma objektu.

Rīkojumā nosauktās joslas:

  • valsts robežas josla;
  • patrulēšanas josla;
  • robežzīmju uzraudzības josla.

Visas trīs joslas attiecas uz vienu un to pašu valsts robežas posmu ar Baltkrievijas Republiku, un īpašuma daļas atsavināšana ir priekšnoteikums to ierīkošanai.

Rudens virkne: jau trešais lēmums par robežjoslu

Novembra rīkojums turpina virkni Ministru kabineta lēmumu, ar kuriem valsts iegūst īpašuma daļas robežinfrastruktūras vajadzībām. Iepriekš publicētie lēmumi:

  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 524 (2026. gada 11. septembris, “Latvijas Vēstnesis” Nr. 175, 18. punkts) — “Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai”;
  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 553 (2026. gada 18. septembris, “Latvijas Vēstnesis” Nr. 180, 32. punkts) — tāda paša nosaukuma lēmums par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslu;
  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 690 (2026. gada 4. novembris, Nr. 213, 17. punkts) — šī publikācija.

Septembra lēmumi liecina, ka atsavināšana tiek veikta pa posmiem un attiecīgi par abām austrumu robežas daļām — gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju.

Robežu regulējums tajā pašā numurā

  1. novembra numurā vienlaikus ar 690. rīkojumu publicētas vēl vairākas ar robežapsardzību un valdības darbu saistītas pozīcijas:
  • Saeima pieņēmusi “Grozījumus Valsts robežsardzes likumā” (likums, 14. punkts);
  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 681 “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi” (16. punkts);
  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 693 par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīcijas 2.1.2.2.i. projekta pases apstiprināšanu (18. punkts);
  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 694 “Par apropriācijas pārdali” (19. punkts);
  • Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 60 (20. punkts).

Ko tas nozīmē pierobežas īpašniekiem

Atsavināšana skar privātīpašnieku zemes tieši valsts robežas tuvumā, kur valstij jānodrošina nepārtraukta joslu sistēma — no robežlīnijas marķējuma līdz patrulēšanai nepieciešamajai platībai. Rīkojuma numurs un nosaukums ir publiski pieejami, tāpēc katrs īpašnieks var pārbaudīt, vai viņa zeme minēta dokumentā.

Robežu infrastruktūras lēmumi pēdējos mēnešos pieņemti regulāri: papildus septembra atsavināšanas rīkojumiem 29. oktobrī publicēts Ministru kabineta rīkojums Nr. 683 par ierobežojuma noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai, veicot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem (Nr. 209, 13. punkts). Savukārt 28. septembrī Saeima paziņojusi par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu (Nr. 186, 2. punkts).

Kopā šie dokumenti veido vienotu politiku: robežas joslas tiek fiksētas tiesiski un fiziski, vienlaikus sašaurinot pārrobežu plūsmas. 690. rīkojums ir šīs politikas zemes tiesību daļa — tā rezultātā konkrēta īpašuma daļa pāriet valsts vajadzībām, bet īpašniekam rodas tiesības uz likumā noteikto atlīdzību, kuras apmērs un kārtība noteikta pašā rīkojumā.

Oficiālais avots

Fuente Latvijas Vēstnesis — Latvijas Vēstnesis de 2026-11-04

#robežjosla#atsavināšana#Ministru kabinets