Latvija izstājas no Enerģētikas hartas nolīguma; likums publicēts oficiālajā izdevumā

Saeimas pieņemtais likums “Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma” oficiāli paziņots 2026. gada 28. oktobra “Latvijas Vēstnesī” Nr. 208 (OP 2026/208), kur tas atver izdevuma saturu kā 1. punkts sadaļā “KONSTITUCIONĀLĀS INSTITŪCIJAS”. Publikācija oficiālajā izdevumā ir tiesību akta paziņošanas posms, ar kuru likums kļūst publiski pieejams un iekļaujas spēkā esošo tiesību aktu kopumā. Dokumenta izdevējiestāde ir Saeima, dokumenta veids izdevumā norādīts kā “Likums”.

Enerģētikas hartas nolīgums ir daudzpusējs starptautisks līgums par ieguldījumu aizsardzību enerģētikas nozarē, tāpēc izstāšanās skar tieši to investoru loku, kuri uz šo līgumu balstījuši prasības pret valsti. Līdz ar likuma publicēšanu mainās tiesiskais pamats, uz kuru ārvalstu investori enerģētikas projektos var atsaukties attiecībā pret Latviju.

Tajā pašā izdevumā sadaļā “KONSTITUCIONĀLĀS INSTITŪCIJAS” publicēti vēl četri Saeimas pieņemti likumi, kas rāda, ka izstāšanās ir daļa no vienlaikus paziņotas likumdošanas paketes:

• 1. punkts — “Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma”;
• 2. punkts — “Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu”;
• 3. punkts — “Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā”;
• 4. punkts — “Grozījumi Civillikumā”;
• 5. punkts — “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Divi dokumenti par vienu starptautisko instrumentu

Divas nedēļas pirms izstāšanās likuma publicēšanas — 2026. gada 14. oktobrī — “Latvijas Vēstnesī” Nr. 198 (OP 2026/198) sadaļā “KONSTITUCIONĀLĀS INSTITŪCIJAS” kā 1. punkts publicēts Saeimas likums “Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu”.

Abi dokumenti attiecas uz vienu un to pašu līgumu: pirmais regulē tā interpretāciju un piemērošanu, otrais — izstāšanos no tā. Hronoloģija liecina, ka likumdevējs vispirms noregulēja jautājumu par nolīguma piemērošanas kārtību un pēc tam paziņoja par izstāšanos.

Ko izstāšanās maina enerģētikas sektorā

Līguma darbības izbeigšana attiecībā pret Latviju skar vairākas jomas, kas tieši ietekmē enerģētikas uzņēmumus un to darījumu partnerus:

• ārvalstu investoru aizsardzības režīms enerģētikas projektos, kas līdz šim balstījās uz hartas noteikumiem;
• strīdu izšķiršanas kārtība starp investoriem un valsti, jo īpaši iespējamās prasības pret Latviju;
• valsts starptautisko saistību apjoms un to atspoguļojums turpmākajos līgumos ar ārvalstu kapitālu;
• tiesiskā prognozējamība enerģētikas pārejas un jaudas projektu finansēšanā.

Kam jāseko līdzi

• līguma noteikumi par izstāšanās kārtību un termiņiem, kas nosaka, no kura brīža izstāšanās darbojas;
• likuma teksts un pārejas noteikumi, kas nosaka spēkā stāšanās kārtību;
• turpmākās oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī” saistībā ar šo likumu.

Izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma nozīmē, ka Latvija atteiksies no viena no svarīgākajiem starptautiskajiem instrumentiem, kas vairākus gadu desmitus noteica ārvalstu ieguldījumu aizsardzības standartu enerģētikā. Pēc likuma publicēšanas enerģētikas uzņēmumiem, investoru pārstāvjiem un juristiem jārēķinās ar jaunu tiesisko ietvaru: uz hartu balstītas prasības vairs nebūs pieejamas tādā pašā veidā, un strīdus būs jārisina saskaņā ar citiem nacionālajiem un starptautiskajiem noteikumiem.

Oficiālais avots: “Latvijas Vēstnesis” Nr. 208, 2026. gada 28. oktobris, OP 2026/208, 1. punkts (sadaļa “KONSTITUCIONĀLĀS INSTITŪCIJAS”, izdevējs Saeima, dokuments “Likums”); papildu konteksts — “Latvijas Vēstnesis” Nr. 198, 2026. gada 14. oktobris, OP 2026/198, 1. punkts. Publiskā atsauce: www.vestnesis.lv.