Kultūras ministrija groza valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu

Kultūras ministrija ir izdevusi rīkojumu, ar kuru grozīts 1998. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”. Grozījums publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis 2026. gada 7. oktobrī, laidienā Nr. 193, ar oficiālo atsauci OP 2026/193. Paziņojums iekļauts laidiena sadaļā “Ministrijas” kā Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-153.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir pamatdokuments, kas nosaka, kuri objekti atrodas valsts aizsardzībā un kādam režīmam to īpašnieki un apsaimniekotāji ir pakļauti. Sarakstu uztur un grozījumus tajā sagatavo Kultūras ministrija, savukārt kultūras mantojuma valsts pārvaldes funkcijas īsteno Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Saraksta pamats ir 1998. gadā apstiprinātais uzskaitījums, kas kopš tā laika tiek precizēts ar atsevišķiem ministrijas rīkojumiem.

Galvenie identifikatori:

• Izdevējiestāde: Kultūras ministrija
• Rīkojuma numurs: 2.5-1-153
• Grozāmais akts: 1998. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 128
• Publikācija: Latvijas Vēstnesis, 2026. gada 7. oktobris, Nr. 193, OP 2026/193

Saraksta grozīšanas prakse 2026. gadā

Grozījumi sarakstā 2026. gadā nav atsevišķs gadījums. 2026. gada 26. augustā Latvijas Vēstnesis laidienā Nr. 163 (OP 2026/163) publicēti divi līdzīgi Kultūras ministrijas rīkojumi — Nr. 2.5-1-132 un Nr. 2.5-1-133 —, kas abi grozīja to pašu 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128. Oktobra sākumā publicētais rīkojums Nr. 2.5-1-153 turpina šo pašu numuru virkni, kas liecina par regulāru saraksta aktualizāciju vairākas reizes gadā.

Mantojuma pārvaldes norādījumi

Paralēli saraksta grozījumiem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2026. gada 8. septembrī laidienā Nr. 172 (OP 2026/172) publicēja divus vispārīgos administratīvos aktus:

• NKMP/2026/14.2-07/357 — valsts nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi;
• NKMP/2026/14.2-07/358 — reģiona nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi.

Šie akti nosaka praktisko izmantošanas un saglabāšanas režīmu konkrētiem objektiem, savukārt saraksta grozījumi nosaka pašu aizsardzības statusu. Abi dokumentu veidi darbojas kopā: saraksts nosaka, vai objekts ir valsts aizsardzībā, bet norādījumi — kā ar to drīkst rīkoties.

Ko tas nozīmē īpašniekiem

Iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietekmē īpašuma izmantošanu, pārbūvi, remontu un citas saimnieciskās darbības, jo tām nepieciešama saskaņošana ar mantojuma aizsardzības iestādēm. Saraksta grozījums tāpēc ir būtisks gan objekta īpašniekam, gan pašvaldībai, kuras teritorijā piemineklis atrodas. Rīkojums publicēts oficiālajā izdevumā, kas ir tā spēkā stāšanās un iepazīšanās avots.

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-153 apliecina, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir pastāvīgi precizējams dokuments, nevis vienreiz apstiprināts uzskaitījums. Ikvienam īpašniekam, kura īpašums ir iekļauts sarakstā vai atrodas tam piegulošā teritorijā, ir jāseko līdzi šiem grozījumiem, jo tie tieši nosaka viņa saimnieciskās iespējas un pienākumus.

Oficiālais avots: Latvijas Vēstnesis, 2026. gada 7. oktobris, Nr. 193, OP 2026/193, sadaļa “Ministrijas”, Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-153 — grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”.